No mīlestības, Dievs sūtīja Savu Dēlu uz zemi kā upuri par kritušo cilvēku. Caur Jēzus Kristus upuri, tika atjaunotas attiecības starp kritušo cilvēku un Dievu. Vecā Derība, kas tika noslēgta ar dzīvnieku asinīm, tika aizstāta ar Jauno Derību, kas tika apzīmogots ar Jēzus Kristus dārgajām asinīm. Cilvēku vairs nevarēja glābt bauslības darbi. Vienīgais veids, kā tikt izglābtam, bija ticība Jēzum Kristum un atdzimšana Viņā. Jēzum bija izpildīja likumu un bija uzņēmies pasaules grēku un sodu par grēku, kas ir nāve, uz sevi. Visi, kas identificētos ar Viņu Viņa nāvē un augšāmcelšanā, būtu atpestīts no nāves un vairs neredzētu nāvi, bet iemanto mūžīgo dzīvību. Tā bija Dieva mīlestība un žēlastība, kas bija domāts ne tikai Viņa ļaudīm pēc dabiskās dzimšanas; Izraēla, bet arī pagāniem. Bet Dieva mīlestība un žēlastība, kas cilvēcei tika atklāts ar Jēzus Kristus atnākšanu un dzīvību un Viņa nāvi un augšāmcelšanos, nedeva cilvēcei tiesības neatlaidīgi grēkot. Jo Dieva mīlestība un žēlastība nesamazinās ar grēku.
Dieva mīlestība
Visā Bībelē, mēs redzam, kā Dievs parādīja Savu lielo mīlestību pret cilvēkiem. Dievs gribēja būt ļaužu Dievs, un Viņš gribēja ar tiem veidot attiecības, kādas Dievam bija ar Ādamu, pirms viņš kļuva nepaklausīgs Dievam. Tomēr, daudzi cilvēki nevēlējās, lai Viņš būtu viņu Dievs, un nevēlējās Viņā klausīties.
Viņi bija dumpīgi un drīzāk kalpoja šīs pasaules dievam; velns, klausoties viņā un paklausot viņam caur savas miesas kārībām un vēlmēm.
Cilvēki darīja visādas lietas, kas bija pretrunā Dieva gribai un dabai un Viņa svētumam. Un tā ļaunums pieauga uz zemes.
Ļaunums bija tik liels, ka grēks sasniedza debesis un sauca pēc Dieva. Dievs nožēloja cilvēces radīšanu un tāpēc, ka viņi negribēja nožēlot grēkus, Dievs nevarēja darīt neko citu, kā tikai iznīcināt cilvēci.
Un tā plūdi nāca pār zemi, un vēlāk Sodoma un Gomora un apkārtējās pilsētas tika iznīcinātas, jo cilvēki nevēlējās klausīties Dievu un negribēja paklausīt Dievam..
Dievs atpestīja Savu tautu no faraona varas
Pat tad, kad Dievs bija izvēlējies Savus ļaudis; Jēkaba sēkla; Izraēla pēc žēlastības un atpestīja tos no faraona varas un apspiešanas un izveda no Ēģiptes ar Savu stipro roku, daudzi cilvēki palika dumpīgi.
Dievs sevi parādīja caur daudzajām zīmēm un brīnumiem. Dievs viņiem darīja zināmu Savu gribu un dabu, dodot viņiem Mozum Savu likumu, kurš bija Viņa pārstāvis. Caur likumu, Dievs radīja Viņa ceļi un Viņa domas zināms Viņa ļaudīm.
Grēka un nāves likums bija domāts attiecībām starp veco miesīgo cilvēku, kas piederēja Dieva cilvēkiem, un Dievs. Tā kā vecais vīrs bija iesprostots savā miesā, kurā valda grēks un nāve.
Bet tā vietā, Viņa ļaudis parādīja savu bijību pret To Kungu, ievērojot likumu, daudzi palika dumpīgi un nepaklausīgi savas miesas vājuma dēļ un nevēlējās pakļauties Viņa gribai.
Izraēlas iedzīvotāji bija tik labi pazīstami ar šo kultūru, dievi (elki), un Ēģiptes paražas, ka viņi salīdzināja savu Dievu ar Ēģiptes dieviem.
Bet Dievs, kas tos bija izredzējis žēlastībā un apžēlojies, nebija dievs, kuru radīja cilvēka rokas. Dievs, kas tos bija izredzējis žēlastībā un apžēlojies par viņiem, bija tas Debesu un zemes Radītājs Un viss tur ir. Dievs tos bija radījis, nevis otrādi.
Diemžēl, ne visi bija ar mieru atjaunot savu prātu Ar Dieva vārdiem, kas bija ierakstīti likumā, un cauri paklausība Viņa vārdiem pakļaujas šim Visvarenajam Dievam; Debesu un zemes radītājs un viss tur ir.
Rezultātā, ne visi, kas piederēja Dieva tautai, iegāja apsolītajā zemē un neienāca ieej Viņa atpūtā.
Dievs nepiekāpās grēkam
Vesela paaudze nomira tuksnesī un nekad neiegāja Dieva apsolītajā zemē. Viss viņu stūrgalvības un dumpības dēļ.
Vecajā Derībā ir rakstīts daudz vairāk piemēru par dažām lietām, kas Dievam bija jādara, ko Viņš labprātāk nebūtu darījis.
To neizraisīja Dievs un Viņa daba, bet lepnuma dēļ, spītība, un cilvēku un viņu dabas sacelšanās. Jo viena lieta ir droša, un tā ir, ka Dievs un Viņa mīlestība nevar noslēgt derību ar nāvi, paciešot grēku. Dievs to nevarēja izdarīt Vecajā Derībā, un Dievs joprojām to nevar izdarīt, jo Dievs ir tas pats, vakar, Šodien, un Forevermore.
Nāve bija Dieva ienaidnieks, nevis Viņa draugs. Visi, kas piederēja Dieva tautai, bet dzīvoja grēkā, sacelšanās pret likumu, to parādītu (s)viņš nemīlēja Dievu no visas sirds, prātot, dvēsele, un spēks un nepiederēja Dievam, bet piederēja nāvei. Tā kā cilvēks radīja nāves augļus, kas ir grēks, nevis paklausība Dievam un Viņa likumam, taisnības auglis.
Jēzus mīlestība
Jēzus atbildēja un sacīja viņam, Ja vīrietis mani mīl, viņš turēs Manus vārdus: un Mans Tēvs viņu mīlēs, un mēs nāksim pie viņa, un padariet par mūsu mājvietu pie viņa. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus: un vārds, ko jūs dzirdat, nav Mans, bet Tēvs, kas Mani sūtījis (John 14:23-24)
Dieva Vārds ir patiesība. Nav neviena vārda, kas būtu rakstīts Bībelē, un nav neviena Dieva apsolījuma, kas nebūtu piepildīts. Tomēr, daži pareģojumi un solījumi vēl nav piepildījušies. Bet mēs arī redzam, ka tie lēnām piepildās kā Jēzus atgriešanās pieejas.
Dievs sūtīja Savu vārdu Saviem ļaudīm, dodot tiem likumu.
Bauslība atklāja Dieva gribu miesīgajiem cilvēkiem un mācīja Viņa miesīgos ļaudis, kura gars bija nāve, par labo un ļauno.
Kad bija pienācis laiks, Dievs piepildīja Savu solījumu Mesijas atnākšana, un tā Jēzus, Dieva Vārds, nāca uz zemi.
Jēzus nāca, lai izpirktu kritušo cilvēku no velna varas un apspiešanas, kas valda cilvēces miesā.
Jēzus atjaunoja kritušā cilvēka stāvokli un samierināja cilvēku ar Dievu. Lai attiecības starp Dievu un cilvēku atjaunotos (Izlasi arī: ‘Miers, Jēzus atjaunoja starp Dievu un cilvēku‘. un ‘Jēzus atjaunoja kritušā cilvēka stāvokli‘).
Jēzus darīja zināmu Dieva gribu Saviem ļaudīm
Jēzus nāca, lai atklātu Dieva griba pārstāvot, sludināšana, un nest Dieva Valstību Dieva ļaudīm un aicinot cilvēkus uz grēku nožēlu.
Dieva ļaudis tik ļoti novirzījās no patiesības, ka bija ieslodzīti cilvēku radītā reliģijā, ko radīja cilvēku viltus doktrīnas, tradīcijām, un to noteikumu un noteikumu kopumu, kas nebija no Dieva.
Viņi bija radījuši Dievu un reliģiju, kas nesaskanēja ar patieso Dievu un Viņa patiesību.
Bet cilvēku tradīciju dēļ, viņi tika audzināti šajā cilvēka radītajā reliģijā un uzskatīja šo reliģiju par patiesību.
Līdz Dieva patiesībai; Viņa Vārds pats nāca uz zemes un atklāja visus šos melus, liekulība, un viltus dievbijība.
Nevienā četros evaņģēlijos mēs neko nelasām par to, ka Jēzus apstiprina un/vai pacieš grēku.
Tas nav iespējams! Jo kā gan Jēzus varēja noslēgt derību ar nāvi, kurš ir Dieva ienaidnieks, apstiprinot grēku, kas ir nāves auglis? Nē, Jēzus nepieļāva grēku un nepiekāpās grēkam, bet Jēzus aicināja cilvēkus uz to Nožēlošana un grēka noņemšana.
Jēzus atpestīja cilvēci no velna varas
Jēzus raudāja un teica, Kas Man tic, netic Man, bet uz To, kas Mani sūtījis. Un kas Mani redz, tas redz To, kas Mani sūtījis. Es esmu nācis kā gaisma pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā. Un ja kāds dzird Manus vārdus, un netici, Es viņu nenosodu: jo es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet lai glābtu pasauli. Kas Mani noraida, un nepieņem Manus vārdus, ir kāds, kas viņu tiesā: vārds, ko esmu runājis, tas pats viņu tiesās pēdējā dienā. Jo es neesmu runājis par sevi; bet Tēvs, kas Mani sūtījis, viņš man deva pavēli, kas man būtu jāsaka, un ko man vajadzētu runāt. Un es zinu, ka Viņa bauslis ir mūžīgā dzīvība: lai ko arī es runātu, tāpat kā Tēvs Man teica, tāpēc es runāju (John 12:44-50)
Jēzus nenāca uz zemes, lai tiesātu cilvēkus. Jo vēl nebija Viņam pienācis laiks tiesāt cilvēkus. Bet Jēzus nāca, lai dotu cilvēkiem iespēju tikt glābtiem, caur grēku nožēlu un grēka izņemšanu un pakļaujoties Dievam un Viņa gribai (Metjū 9:13, Marka 2:17, Luke 5:32).
Jēzus parādīja, tas pildot likumu nebija tik grūti, kā likās. Tomēr, tas viss bija atkarīgs no viena elementa, un tas arī bija mīlestība pret Dievu.
Ne visi mīlēja Dievu tik ļoti kā Jēzu. Tāpēc, ne katrs bija gatavs atdot savu dzīvību un miesas iekāres Dieva dēļ un pakļauties Dievam un Viņa gribai.
Jēzus nepiekāpās grēkam
Visas zīmes, Brīnumus, un vareni darbi bija interesanti daudziem cilvēkiem, bet tie nevedināja cilvēkus pie grēku nožēlas. Jo varenie darbi, ko Jēzus bija darījis Horazinas pilsētās, Betsaida, un Kapernauma nevedināja ļaudis pie grēku nožēlas (Metjū 11:20-24, Luke 10:13-16).
Pat Jēzus vārdi daudziem nelika nožēlot grēkus. Visu tūkstošu cilvēku dēļ, kas uz laiku sekoja Jēzum, zīmju dēļ, Brīnumus, un varenus darbus Jēzus darīja, vai tāpēc, ka viņiem vajadzēja sevi izārstēt vai citu brīnumu savā dzīvē, tikai Viņa divpadsmit mācekļi palika un palika kopā ar Jēzu (John 6:66-69).
Pārējie nespēja izturēt Jēzus vārdus, jo viņi bija grūti un tāpēc pameta Jēzu.
Daudzi nespēja panest Gaismu, jo viņi saskārās ar savu grēku un bija pārliecināti par savu grēku.
Tā kā daudzi negribēja nožēlot savus grēkus, bet mīlēja savu grēku un tāpēc gribēja pastāvēt grēkā, viņi darīja visu, kas bija viņu spēkos, lai nodzēstu Gaismu. Bet tā kā vēl nebija Dieva laiks, sākumā viņi nespēja nodzēst Gaismu.
Beidzot, cilvēki, kas piederēja tumsai, domāja, ka viņi vienreiz un uz visiem laikiem ir nodzēsuši Gaismu, autors krustā sitot Jēzu Kristu.
Kamēr viena Gaisma bija tikai tikko nodzisusi, 120 tika iedegtas gaismas
Bet tā vietā, viņi bija nodzēsuši Gaismu uz visiem laikiem un viņi varēja turpināt savu dzīvi tumsā bez ierobežojumiem, viņi bija panākuši pretējo. Jo 50 dienas pēc Pashā svētkiem Svētais Gars nāca uz zemes un 120 radās jaunas Gaismas.
No visiem tiem tūkstošiem cilvēku, kurš satika Jēzu un uz laiku sekoja Viņam, tikai 120 tika atstāti.
Šie 120 tika apvienoti lūgšanā augšistabā Jeruzālemē, gaidu solījumu, ko Jēzus viņiem bija devis par otra Mierinātāja atnākšanu, Svētais Gars.
Un tas neapstājās ar šiem 120 cilvēkiem. Jo šie 120 ticīgie darīja to, ko Jēzus viņiem bija pavēlējis. Un tāpēc, ka viņi bija saņēmuši Svētā Gara spēku, viņi varēja būt Jēzus Kristus liecinieki un sludināt cilvēkiem Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Kopš tā brīža daudzas dvēseles tika izglābtas un katru dienu pievienotas Baznīcai.
Tad viņš atvēra viņu izpratni, lai viņi saprastu Svētos Rakstus, Un teica viņiem, Tādējādi tas ir uzrakstīts, un tāpēc Kristus cieta, un pacelties no mirušajiem trešajā dienā: Un viņa vārdā jāsludina grēku nožēlošana un grēku piedošana visām tautām, Sākot ar Jeruzalemi. Un jūs esat šo lietu liecinieki (Luke 24:45-48).
Svētais Gars staigā mīlestībā
Tāpat kā Jēzus staigāja Dieva mīlestībā un sauca pazudušos, kas piederēja Dieva tautai un norāja tos par grēku un aicināja uz grēku nožēlu, jaunais radījums, kurā mājoja Svētais Gars, darīja to pašu. Jaunā radība arī staigāja Dieva mīlestībā un pārmācīja cilvēkus par grēku. Viņi sauca kritušo cilvēku, kas piederēja tumsai, uz nožēlu un grēka atcelšanu.
Kad viņi dzirdēja šīs lietas, viņi turējās mierā, un pagodināja Dievu, sakot, Tad Dievs arī pagāniem ir devis grēku nožēlu dzīvībai (Tiesību aktu 11:18)
Liecinot gan ebrejiem, un arī grieķiem, grēku nožēla Dieva priekšā, un ticība mūsu Kungam Jēzum Kristum (Tiesību aktu 20:21)
Bet vispirms tas tika parādīts tiem no Damaskas, un Jeruzalemē, un visās Jūdejas krastos, un tad pagāniem, lai viņi nožēlotu grēkus un pievērstos Dievam, un darīt darbus, kas nāk nožēlai (Tiesību aktu 26:20)
Šis evaņģēlijs vispirms tika sludināts un nodots Dieva miesīgajiem ļaudīm. Bet Dieva mīlestības un žēlastības dēļ, evaņģēlijs arī tika sludināts un nogādāts pagāniem. Ar Dieva žēlastību, pestīšana nāca pie pagāniem un caur atdzimšanu, viņi bija apgraizīti Kristū un piederēja Dieva tautai.
Jaunais cilvēks ir padarīts taisns un svēts
Jaunais cilvēks tika attaisnots ar Jēzus asinīm, un tāpēc jaunais cilvēks tika padarīts taisns un svēts, kas nozīmē, ka jaunais cilvēks tika atdalīts no pasaules Dievam.
Jaunais cilvēks nestaigāja tumsā pēc miesas kārībām un vēlmēm un nenesa augļus nāvei, kas ir grēks, vairs, kā (s)viņš radīja pirms savas nožēlas, kad miesa vēl bija dzīva un viņa dzīvē valdīja nāve.
Tie, kurš bija kļuvis par jaunu radījumu, bija nožēlojuši grēkus un tika kristīti un dzimuši no Dieva. Viņi tika izpirkti no nāves varas, kas valda miesā.
Nāve viņu dzīvē nevaldīja, un viņi vairs nepiederēja tumsas valstībai. Bet viņi piedzima no jauna un tika nodoti Dieva Valstībai, un tāpēc viņi caur atdzimšanu piederēja Dzīvībai.
Tā kā viņi piederēja Dzīvībai, nevis vairs Nāvei, viņi nenesa nāves augļus, kas ir grēks, vairs savā dzīvē, bet tie radīja Gara augļus un taisnības augļus.
Jaunais cilvēks neiet uz kompromisu ar grēku
Mūsu tēvu Dievs uzaudzināja Jēzu, kuru tu gulēji un karājies uz koka. Viņu Dievs ar savu labo roku ir paaugstinājis par Princi un Glābēju, lai sniegtu grēku nožēlošanu Izraēlai, un grēku piedošana. Un mēs esam Viņa liecinieki šīm lietām; un tāpat arī Svētais Gars, ko Dievs ir devis tiem, kas Viņam paklausa (Tiesību aktu 5:30-32).
Tāpat kā Dievs un Jēzus, Jaunie radījumi arī neslēdza derību ar mirušajiem, ejot uz kompromisu ar grēku.
Viņi nepieļāva grēku, bet pārmācīja cilvēkus par grēku.
Viņi konfrontēja cilvēkus ar viņu grēkiem un aicināja tos uz nožēlu un grēka izņemšanu.
Galu galā, viņi bija saņēmuši Svēto Garu. Un Svētais Gars var mājot tikai tajos, kuri ir paklausīgi Dievam un Viņa Vārdam.
Dieva žēlastību ar Jēzus upuri un Viņa asinīm nevarēja izmantot kā attaisnojumu, lai neatlaidīgi grēkotu.. Toreizējie kristieši, to ļoti labi zināja.
Viņi bija garīgi un tāpēc redzēja, tāpat kā Dievs un Jēzus ar Svēto Garu, kas ir grēks un ko grēks dara ar cilvēkiem (Izlasi arī: ‘Kas ir grēks?‘, ‘Grēks nogalināja Jēzu‘ un ‘Vai jūs varat būt līdzvainīgs ticības biedru grēkos?‘)
Tāpēc, viņi nesludināja vēstījumu viltus mīlestība un viltus žēlastība, kas iet uz kompromisu ar grēku un mudina cilvēkus palikt miesīgiem. Tā kā patiesā Dieva mīlestība un žēlastība nesamazinās ar grēku, bet ienīst grēku un atbrīvo grēku.
Vecais iet uz kompromisu ar grēku
Bet negarīgs cilvēks, kurš domā kā pasaule un kuru vada savas sajūtas, Emocijas, un jūtas nezina par lietām, kas ir augstāk, bet tikai meklē un meklē lietas, kas ir uz šīs zemes.
Vecais vīrs, kas dzīvo pēc miesas, ir negarīgs un to vada šīs pasaules valdnieks; velns, kurš ar saviem meliem ir apžilbinājis šīs pasaules prātu.
Velnam ir tikai viens mērķis, un tas ir nogalināt un iznīcināt katru cilvēku uz šīs zemes. Tas, kā viņš to dara, ir viņa pavedinošie meli, kas izskatās dievbijīgi un mīloši, bet patiesībā, iznīcināt cilvēkus.
Daudzas baznīcas ir piekāpušās grēkam
Visu gadu garumā, caur velna viltību, Baznīca ir ļāvusi ienākt šīs pasaules garam un ir kļuvusi līdzīga pasaulei. Daudzas baznīcas nepaļaujas uz Vārdu un Svēto Garu, bet ir iegājušas malā un paļaujas uz pasaules vārdiem.
Viņu lepnie prāti pieņem, ka viņi to zina labāk nekā Dievs, un šī domāšanas dēļ viņi ir pieskaņojuši Vārdu gribai un jūtām., Emocijas, iekāres, un vecā cilvēka vēlmes (vecs radījums) un pasaule.
Daudzi sludinātāji, kuri sludina aiz kanceles vai ieiet dzīvojamās istabās caur (sociāls) mediji svētdienās, nav dzimuši no jauna un viņiem nav Svētā Gara. Vietā, viņi kalpo tumsas valstībai, jo tie ļauj cilvēkiem dzīvot grēkā (Izlasi arī: ‘Dieva darbu iznīcināšana velna darbu vietā‘).
Viņi nerisina problēmu un neaicina cilvēkus nožēlot grēkus, bet tie ļauj grēkam iziet savā veidā.
Viņi iesaiņo velna melus, ar savu humānismu. Tāpēc viņu vārdi izskatās dievbijīgi un šķiet, ka viņi vēlas tikai to labāko savam tuvākajam un mīl savu tuvāko kā sevi pašu. Bet nekas nevar būt tālāk no patiesības.
Nāve valda caur grēku
Sakarā ar to, ka Baznīca nav aizvērusi savus vārtus grēkam, bet pieļāva un aptvēra pasauli un tās grēku, sātans ir ieņēmis viņa vietu Baznīcā un ir nolicis savu troni (Izlasi arī: ‘Baznīca ir sagatavota antikristam‘ un ‘Sātana tronis‘).
Ļaujot ienākt grēkam un sātana varai, daudzi ticīgie ir skāruši un aptraipīti ar grēku, un ir attīstījuši tādu pašu domāšanu kā pasaule.
Daudzi nepavada laiku Vārdā un gandrīz nelūdz. Viņi ir kļuvuši remdeni pret Dievu un Viņa Valstības lietām. Viņus interesēs tikai tad, kad notiks pārdabiskas izpausmes. Un kopš tā laika velns ir nostādījis savu troni daudzās baznīcās, viņš dod tieši to, ko cilvēki vēlas redzēt un īpaši just, un dara lielas zīmes un brīnumus.
Daudzi ir kļuvuši vienaldzīgi pret grēku un neiebilst pret grēku. Viņi pat neatlaidīgi grēko paši un/vai iedrošina un stāv blakus tiem, kas neatlaidīgi grēko. Kā viņi to dara? Neaicinot viņus uz grēku nožēlu, bet ļaujot viņiem grēkot.
Daudzu vadītāju nezināšanas dēļ, kas apstiprina visu, lai draudzes locekļi būtu apmierināti, lai viņi turpina nākt uz baznīcu, un turpini dzīvot pēc miesas, arī draudzes loceklis ir kļuvis neziņā par Dieva gribu un arī piekrīt visam un turpina staigāt pēc miesas.
Nezinot, viņi ir ceļā uz bezdibenis, tikai visu šo velna melu dēļ.
Dieva mīlestība un žēlastība nesamazinās ar grēku
Bet mēs esam pārliecināti, ka Dieva spriedums ir saskaņā ar patiesību pret tiem, kas tādas lietas dara. Un tu to domā, Ak cilvēks, kas tiesā tos, kas tādas lietas dara, un dara to pašu, ka tu izbēgsi no Dieva tiesas? Vai arī tu nicini viņa labestības, pacietības un pacietības bagātības; nezinot, ka Dieva labestība ved tevi uz grēku nožēlu? Bet pēc tavas cietības un nenožēlojamas sirds krāj sev dusmas pret dusmu dienu un Dieva taisnās tiesas atklāsmi.; Kas katram atlīdzinās pēc viņa darbiem: Tiem, kuri, pacietīgi darot labus darbus, meklē slavu, godu un nemirstību, mūžīgā dzīvība: Bet tiem, kas strīdas, un nepaklausa patiesībai, bet paklausiet netaisnībai, sašutumu un dusmas, Bēdas un ciešanas, pār katru cilvēka dvēseli, kas dara ļaunu, vispirms ebrejs, un arī pagāniem; Bet slava, gods, un miers, katram cilvēkam, kas dara labu, vispirms ebrejam, un arī pagāniem: Jo nav nekādas cieņas pret cilvēkiem. Jo visi, kas grēkojuši bez bauslības, bez likuma arī ies bojā: un visi, kas ir grēkojuši saskaņā ar likumu, tiks tiesāti pēc bauslības; (Jo ne bauslības klausītāji ir taisni Dieva priekšā, bet bauslības izpildītāji tiks attaisnoti (Romieši 2:2-13)
Dieva mīlestība un žēlastība nesamazinās ar grēku, pretēji. Dieva mīlestība un žēlastība aicina uz nožēlu un grēka noņemšana. Dieva mīlestība un žēlastība nodarbojas ar grēcīgo dabu, kurā valda nāve un kas nes nāves augļus, kas ir grēks.
Visi, kurš ir neatlaidīgs grēkā un nevēlas nožēlot grēkus, pieder pie nāves, jo cilvēks nes nāves augļus un ir ceļā uz elli.
Kas notiek garīgajā valstībā, mēs redzam, kas notiek mums visapkārt dabiskajā jomā. Sliktā lieta ir, ka cilvēkus vairāk uztrauc tas, kas notiek dabiskajā jomā, nevis tas, kas notiek garīgajā sfērā.
Aicinājums nožēlot grēkus Baznīcai
Bet, ja Baznīca nožēlo savus darbus un atgriežas pie Dieva un atgriežas pie Dieva un mīlēs un kalpos Dievam no visas sirds, prātot, dvēsele, un izturība, un ja atgriežas bailes pret Kungu un Vārds atkal kļūst par augstāko autoritāti Baznīcā, un Svētais Gars mājos jaunajos radījumos, Kas kopā ir baznīca, tad notiks izmaiņas, kas kļūs redzams dabiskajā sfērā.
Tāpēc, lai Baznīca pārstāj sludināt šīs viltus mācības, kas ir meli. Lai Baznīca pārstāj sludināt viltus vēstījumu, ļaunprātīgi izmantojot Dieva mīlestību un žēlastību, lai saglabātu veco cilvēku dzīvu un ļautu viņiem pastāvēt grēkā un paciest grēku, lai viņi nepiedzīvotu pretestību vai pasaules vajāšanu, bet viņi var dzīvot tādu pašu dzīvi kā pasaule.
Cilvēks, kas nomaldās no saprašanas ceļa, paliks mirušo draudzē (Sakāmvārdi 21:16)
Kamēr Baznīca nenožēlo grēkus un neizņem savu grēku, bet kompromisi ar grēku, Baznīca paliks sakņota tumsā un nāve valdīs Baznīcā. Baznīca nedrīkst būt dzīvo draudze, bet būs mirušo draudze. Un, kad pienāks laiks, Baznīca pļaus to, ko sējusi (grēks), kas ir iznīcināšana, mūžīgās dzīvības vietā, sējot taisnību (Izlasi arī: ‘Kam Baznīca liek savas saknes?‘).
"Esi zemes sāls’
