Dievs nevēlas, lai kāds iet bojā. Tāpēc Dievs cilvēkiem atdeva visu, lai izpildītu Viņa gribu un izglābtu cilvēkus no nāves. Tomēr, cilvēkiem ir dota brīva griba izdarīt savas izvēles dzīvē. Katrs pats izlemj, kuru ceļu iet: plašais pasaules ceļš, kas noved pie iznīcības, vai šaurais dzīvesveids, kas ved uz mūžīgo dzīvi. Visā Bībelē, mēs redzam vienu tēmu, kas atkārtojas, un tā ir lielā Dieva mīlestība. Dieva mīlestība, nevēlas, lai kāds iet bojā. Tāpēc visā Bībelē Dievs aicināja cilvēkus nožēlot grēkus. Bet kas lika ļaudīm nožēlot grēkus? Grēka atklāsme un pārliecība par grēku noveda cilvēkus pie grēku nožēlas. Kā gan citādi cilvēks var nožēlot grēkus, ja cilvēks neredz savu grēcīgo stāvokli? Kā cilvēks var novērsties no saviem darbiem, kas ir pretrunā ar Dieva gribu, ja cilvēks savus darbus neuzskata par ļauniem? Apskatīsim pārliecību par grēku trīs Bībeles evaņģēlijas, un kā grēks tika atklāts katrā evaņģēlija laikmetā.
Pārliecība par grēku Dieva evaņģēlija laikmetā
Kā minēts a iepriekšējā emuāra ieraksts, mēs varam sadalīt Bībeli trīs evaņģēlijas: Dieva Tēva atklāšana, Dēls Jēzus Kristus (Dzīvais vārds), un Svētais Gars. Tomēr, visās trijās dispensācijās, mēs redzam nepārtraukto sadarbību starp Visvareno Dievu, Jēzus; vārds, un Svētais Gars.
Pirmajā Dieva evaņģēlija laikmetā, mēs redzam attiecības starp Dievu un Viņa izredzēto tautu pēc miesas; Izraēla (dzimis no Jēkaba sēklas).
Kad Dievs; El-Elohims radīja cilvēku pēc Sava tēla, cilvēks tika izveidots perfekts. Līdz brīdim, kad cilvēks nolēma iet savu ceļu un sacelties pret Dieva vārdiem un grēku.
Gars cilvēkā nomira un cilvēks kļuva par dzīvu dvēseli, kam bija zināšanas par labo un ļauno.
Mēs lasām par attiecībām starp Dievu un Spējīgs, Ēnohs, Noa, Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs, Jāzeps, Uc.
Viņi visi staigāja kopā ar Dievu pēc Viņa gribas, kamēr Dievs viņiem vēl nebija devis Savu likumu. Bet viņi klausījās Viņa vārdos un ticēja Viņa vārdiem un iegāja iekšā paklausība uz Viņa vārdiem.
Tomēr, mēs arī lasām par Kainu, Ēsavs, Dieva dēli, cilvēki, kurš dzīvoja Noas laikmetā, gada iedzīvotāji Sodoma un Gomora, Uc. Viņi visi dzīvoja savu dzīvi pēc testamenta, iekāres, un viņu miesas vēlmes, nepaklausot Dieva vārdiem.
Dievs deva Savu likumu
Mēs lasām par Dieva tautu, kas dzīvoja Ēģiptē faraona apspiešanā 400 gadiem, un kā Dievs viņus izglāba. Dievs dzirdēja viņu saucienu un izvēlējās Mozu, kā Viņa pārstāvis, lai izpirktu Savu tautu no Ēģiptes un no faraona apspiešanas.
Kad Dievs ar Savu roku izpirka Savus ļaudis un veda tos tuksnesī, Dievs atklājās caur visām zīmēm un brīnumiem. Bet Dievs gribēja attiecības ar saviem ļaudīm. Viņš gribēja būt viņu Dievs un lai viņi būtu Viņa ļaudis. Tāpēc Viņš deva viņiem Likumu, kas atklāja Viņa gribu attiecībā uz viņu dzīvi.
Priekš 400 gadiem, viņi dzīvoja pēc faraona gribas un pēc ēģiptiešu domām kultūra, uzvedība, un rituāliem un pielūgtiem elkiem.
Viņi bija apgānīti, un tāpēc bija pienācis laiks, lai Dieva tauta tiktu attīrīta no visas netaisnības un atlikt savu veco dzīvi.
Vienīgais veids, kā to izdarīt, bija atjaunot savu prātu ar Dieva gribu, jo prāts noteica viņu rīcību. Caur Taisnības un dzīvības likums, Dievs darīja zināmu Savu gribu Saviem ļaudīm, un grēks atklājās.
Likums atspoguļoja ne tikai Dieva gribu, bet arī Dieva dabu, taisnība, un svētums.
Svētais Dieva likums ienesa gaismu tumsā un deva tiem dzīvību, kuri pakļautos likumam (Dieva griba) un ievērot Likumu.
Bauslība atklāja patiesību un atklāja katru grēku, kas novestu pie nāves. Jo Dievs nevēlējās, lai kāds no Viņa ļaudīm iet bojā. Ievērojot likumu un visus noteikumus, kas piederēja likumam, Viņa cilvēki būtu svētīti, saglabāts, un ir dzīve. Bet katrs cilvēks, kurš bija daļa no Viņa tautas, bija izvēle paklausīt Dieva likumam vai nē.
Visā šajā dispensācijā, mēs redzam, ka Dieva ļaudis noteiktu laiku bija veltīti Dievam un pēc tam novērsās no Viņa. Tāda ir būtība Vecais vīrs, kas staigā pēc miesas; nodošanās Dievam, novēršanās no Dieva, Nožēlošana, nodošanās Dievam, novērsties no Dieva, Uc. Katru reizi, kad Viņa ļaudis nokļuva nepatikšanās, atstājot Viņa likumus un pieņemot kultūru, muita, un pagānu kultūru uzvedība, viņi sauca uz Dievu un nožēloja grēkus. Tad Dievs, kas ir uzticīgs un labestības pilns, viņus izglāba. Taču nepagāja ilgs laiks, kad Viņa tauta atkal sacēlās un kļuva nepaklausīga likumam. Bet kas atklāja grēku Viņa tautas dzīvē? Dieva likums atklāja miesīgā cilvēka grēku un atkrišanu.
Pārliecība par grēku ar likumu
Kad tautas priekšā tika lasīts Dieva likums, Dieva svētums kļuva redzams un grēks viņiem atklājās. Likums bija viņu skolotājs, un viņiem parādīja, cik tālu viņi bija atstumti no Dieva un Viņa vārdiem. Tad Viņa ļaudīm bija izvēle nožēlot vai ne.
Bez Dieva likuma, kas pārstāv taisnības un dzīvības likumu, viņi neapzinājās, ka viņu dzīve ir grēka pilna. Viņa cilvēki bija noraidījuši likumu, Dieva vārdi, un dzīvoja tāpat kā visas citas tautas, pēc miesas kārībām un iegribām. Viņi darīja savu gribu, un viņus vadīja viņu miesa, nevis Dieva Vārds. Viņi paņēma svešas sievietes no citām tautām, viņi pārkāpa laulību, un elkdievība, bija seksuāla netīrība, un viņi to atļāva negantības Tā Kunga namā.
Bet tiklīdz likums parādījās un tika lasīts, grēks tika atklāts un notiesāja cilvēku par grēku. Bez Dieva likuma, nebija grēka apziņas.
Pārliecība par grēku Jēzus Kristus evaņģēlija laikmetā
Otrajā dispensācijā, mēs redzam Jēzus Kristus atnākšanu, Dieva Dēls, Viņa atpestīšanas darbs, un Viņa attiecības ar Dieva tautu. Viņš ir Vārds, kas tapa miesa un dzīvoja starp cilvēkiem. Jēzu Dievs svaidīja ar Svēto Garu un spēku, un gāja, darot labu, dziedinot visus velna nomocītos, jo Dievs bija ar Viņu (Tiesību aktu 10:38). Viņš pārstāvēja un atnesa Dieva Valstību, ieskaitot Dieva likumu; taisnības un dzīvības likums, uz zemes. Jēzus dzīvoja pēc Dieva gribas, un tāpēc Viņš iedibināja un izpildīja likumu. Dieva svētā daba dzīvoja Jēzū, un Viņš stājās pretī Dieva tautai ar viņu grēkiem.
Pārliecība par grēku ar Vārdu
Jēzus; Gaisma spīdēja tumsā un nesa visu, kas bija paslēpti tumsā gaismā. Gaisma konfrontēja cilvēkus ar viņu grēkiem. Tie, kuri bija gatavi nožēloja grēkus. Viņi tika kristīti ūdenī un izņēma no viņu dzīves grēkus un sekoja Jēzum.
Bet tie, kuri bija dumpīgi un spītīgi un kuru tēvs bija velns, nebija gatavi nožēlot grēkus.
Viņi noraidīja Jēzu Kristu; Vārdu un palika dzīvot grēkā. Viņi ienīda Jēzu, jo Jēzus liecināja par viņu ļaunajiem darbiem.
Pasaule nevar tevi ienīst (Vecais vīrs) jo jūs esat daļa no tā), bet tas Mani ienīst (jauns cilvēks, kas piepildīts ar Svēto Garu) jo es to nosodu un liecinu, ka tā darbi ir ļauni (John 7:7)
Ja es nebūtu nācis un ar viņiem runājis, viņiem nebija grēka: bet tagad viņiem nav sava grēka slēpņa. Kas mani ienīst, tas ienīst arī manu Tēvu. Ja es starp viņiem nebūtu darījis tos darbus, ko neviens cits nav darījis, viņiem nebija grēka: bet tagad viņi abi ir redzējuši un ienīda gan mani, gan manu Tēvu. (John 15:22-24)
Konfrontācija ar Vārdu, Kas pārstāv Dieva taisnību un svētumu, atklāja cilvēkos grēku. Vārds pārliecināja cilvēkus par grēku.
Pārliecība par grēku Svētā Gara evaņģēlija laikmetā
Trešajā dispensācijā, mēs redzam jaunradījumu dzimšanu un attiecības ar Svēto Garu. Ko velns bija iznīcinājis Ēdenes dārzs to atjaunoja Jēzus Kristus. Jēzus izveidoja likumu un risināja cilvēka grēka problēmu.
Caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos no mirušajiem un ar Svētā Gara atnākšanu, , kā arī jauni darbi ir dzimuši.
Ar reģenerāciju Kristū, veca cilvēka miesa nomira un gars tika augšāmcelts no mirušajiem ar Svētā Gara spēku. Jauno vīrieti piedzima ūdens un Gars un vairs nebija velna dēls, bet bija kļuvis par Dieva dēlu.
Cilvēks Jēzū Kristū samierinājās ar Tēvu un saņēma Viņa Svēto Garu. Cilvēks nepiederēja pasaulei, bet gan Dieva Valstībai.
Svētais Gars, Kas liecina par Jēzu Kristu; vārds, un Kurš pārstāv Dieva Valstību, un taisnības un dzīvības likums, dzīvot iekšā jaunajā radījumā. Tāpat kā Dievs bija pravietojis:
Pēc tām dienām, saka Tas Kungs, Es ielikšu Savu likumu viņu iekšējās daļās, un uzrakstiet to viņu sirdīs; un būs viņu Dievs, un tie būs Mana tauta (Jeremiah 31:33)
Ar Svētā Gara mājokli, Dieva griba un Viņa daba dzīvo jaunās radības sirdī.
Vecā velna daba, kas ir miesā, vairs neeksistē, bet ir krustā sists Kristū. Tūlīt, Dieva svētā daba dzīvo jaunajā radībā.
Kad jaunais radījums staigā pēc Gara, viņš pakļausies Vārdam un Svētajam Garam un paklausīs Dieva gribai. Tāpēc jaunais radījums noteikt likumu (Romieši 3:31)
Svētā Gara pārliecība par grēku
Jēzus liecināja par Svēto Garu un teica, ka Svētais Gars pārmet (notiesātie, sasitumi, pamāca, atmasko, pārmet) grēku pasaule, un par taisnību un tiesu (John 16:8-10)
Svētais Gars pārstāv Dieva gribu un pārliecina cilvēku grēkus. Tāpat kā Jēzus pārliecināja cilvēku grēkus un aicināja cilvēku nožēlot grēkus un atbrīvoties no grēka. Un tāpat kā Dievs pārliecināja par cilvēku grēkiem, ar likumu un aicināja uz to Savus ļaudis Nožēlošana un atbrīvot grēku.
Dievs, Jēzus, un Svētais Gars ir viens, un tāpēc Viņiem ir viena daba un viena griba. Viņi nekad nedrīkst būt pretrunā viens ar otru!
Svētais Gars ir patiesības Gars un atklāj visus velna melus. Tāpēc viss, kas notiek tumsā, Viņš nesīs gaismā.
Viņš konfrontē cilvēkus ar viņu grēcīgo stāvokli un atklāj tiem viņu ļaunos darbus no Dieva, nevis cilvēka viedokļa..
Tāpēc mums ir vajadzīgs Svētais Gars. Viņš vienīgais pārliecinās cilvēku par grēku un parādīs viņam savu aptraipīto grēcīgo dabu.
Bez pārliecības par grēku, cilvēks nevar nožēlot grēkus un atdot savu dzīvību un atmet viņa grēkus. Tas ir tāpēc, ka cilvēks neapzinās savus grēkus. Cilvēks neredz vajadzību nolikt savu miesu un piedzimt no jauna garā. Viņš neuzskata miesas darbus par ļauniem un tāpēc nekad neatmetīs miesas darbus. Cilvēks to darīs tikai tad, ja Dievs viņam atklās viņa garīgo stāvokli.
Pārliecība par grēku ved cilvēku pie grēku nožēlas
Dievs nevēlas, lai kāds iet bojā. Tāpēc, Viņa labestības dēļ, Viņš deva Savu likumu, Viņa Dēls, un Viņa Svēto Garu. Tā ka pasaules grēki, kas ir apslēpti tumsā un ir apslēpti vecā cilvēka dabiskajām acīm, tiks atmaskotas un cilvēkam būs iespēja nožēlot grēkus, noņemt viņa grēkus, tikt izglābtam, un kļūt par jaunu radību Jēzū Kristū.
"Esi zemes sāls’
